Vladimiras Dievas Mātes ikonas baznīca Līvānos.

IMG_4690Cara laikos Livengofa pareizticīgie iedzīvotāji, jo tad tā sauca Līvānu pilsētu, devās Jakobštātes (Jēkabpils) Svētā Gara klosterī. To pašu viņi darīja 20-jos gados. Bet 30-jos gados sākumā, Līvānos izveidojas sava pareizticīga draudze, kurā kalpoja viens no Svētā Gara klostera priesteriem, priesteris Nikolajs Namnieks. 1937 gada septembrī ar o.Nikolaya svētību tika uzsākta Vladimiras Dievas Mātes ikonas baznīcas celtniecība. Baznīcas atrodas gleznainā vietā pie Dubnas upes krasta. Par baznīcas arhitektu kļuva, tajos laikos diecēzes arhitekts Vladimirs Mihailovičs Šervinskis. Viņš piepildīja baznīcas stilu ar seno Pleskavas un Novgorodas baznīcas elementiem - un iegūt skaistu baltu mūra baznīcu un zvanu torni no ārpuses, kas tiešām atgādina Pleskavas un Novgorodas zvanu torņus. Baznīcas iesvētīšana notika 3. jūnijā, 1938. gadā, un to iesvētīja pirmais Rīgas Metropolits un Visas Latvija Bīskaps Augustins (Petersons). Baznīca stāvēja un strādāja visu kara laiku, kā arī 40. gados beigas un 50. gados sākumu. 1957. gadā, 19 gadus pēc iesvētīšanas tā tika slēgta. 1960. gadā, baznīcai tika norauts kupols un tika iznīcināts zvanu tornis, ēkā tika pārveidota par noliktavu. Šajā veida daļēji avārijas stāvoklī ēka pastāv līdz 1986. gadam. 1986. gadā noliktava tika pārveidota par dzīvojamo ēku. Un 1989.gadā, Līvānu pareizticīgie cilvēki ierādījās pilsētas domē, pieprasot atgriezt templi baznīcai. Tiesa ilgas līdz 1993. gadam, kad templis, vai drīzāk viņa nožēlojams karkas, tika atgriezts. Restaurācija ilgas garos 14 gadus. Visbeidzot, 8. septembrī 2007. gadā Daugavpils bīskaps Aleksandrs veica pilnībā rekonstruētas baznīcas svētīšanu, kurš tagad kā iepriekš rotā Līvānu pilsētu un baro savus pareizticīgos iedzīvotājus.